11. Maggaṅgavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyaṃ

486. Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

487. Tattha katamā sammādiṭṭhi? Dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammādiṭṭhi’’.

Tattha katamo sammāsaṅkappo? Nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘sammāsaṅkappo’’.

Tattha katamā sammāvācā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī – ayaṃ vuccati ‘‘sammāvācā’’.

Tattha katamo sammākammanto? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī – ayaṃ vuccati ‘‘sammākammanto’’.

Tattha katamo sammāājīvo? Idha ariyasāvako micchāājīvaṃ pahāya sammāājīvena jīvikaṃ kappeti – ayaṃ vuccati ‘‘sammāājīvo’’.

Tattha katamo sammāvāyāmo? Idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati – ayaṃ vuccati ‘‘sammāvāyāmo’’.

Tattha katamā sammāsati? Idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāsati’’.

Tattha katamo sammāsamādhi? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘‘upekkhako satimā sukhavihārī’’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati – ayaṃ vuccati ‘‘sammāsamādhi’’.

488. Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.



11. 道支分别
1. 经分别
486. 八支圣道，即：正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。
487. 其中，什么是正见？苦的智慧，苦集的智慧，苦灭的智慧，导向苦灭之道的智慧 - 这被称为"正见"。
其中，什么是正思惟？出离思惟，无恨思惟，无害思惟 - 这被称为"正思惟"。
其中，什么是正语？离虚妄语，离离间语，离粗恶语，离绮语 - 这被称为"正语"。
其中，什么是正业？离杀生，离不与取，离欲邪行 - 这被称为"正业"。
其中，什么是正命？在此，圣弟子舍弃邪命，以正当方式谋生 - 这被称为"正命"。
其中，什么是正精进？在此，比丘为了未生起的恶不善法不生起而生欲、精进、发勤、策励、不息；为了已生起的恶不善法断除而生欲、精进、发勤、策励、不息；为了未生起的善法生起而生欲、精进、发勤、策励、不息；为了已生起的善法住立、不忘失、增长、广大、修习、圆满而生欲、精进、发勤、策励、不息 - 这被称为"正精进"。
其中，什么是正念？在此，比丘于身随观身而住，热诚、正知、正念，调伏世间的贪忧；于受随观受而住，热诚、正知、正念，调伏世间的贪忧；于心随观心而住，热诚、正知、正念，调伏世间的贪忧；于法随观法而住，热诚、正知、正念，调伏世间的贪忧 - 这被称为"正念"。
其中，什么是正定？在此，比丘离欲、离不善法，有寻有伺，由离生喜乐，成就并住于初禅；寻伺寂静，内心安静，心一境性，无寻无伺，由定生喜乐，成就并住于第二禅；离喜而住，舍、念、正知，以身受乐，圣者说他"舍、具念、乐住"，成就并住于第三禅；断乐、断苦，先前的喜忧已灭，不苦不乐，舍念清净，成就并住于第四禅 - 这被称为"正定"。
488. 八支圣道，即：正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。

489. Tattha katamā sammādiṭṭhi? Idha bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, sammāsaṅkappaṃ bhāveti…pe… sammāvācaṃ bhāveti…pe… sammākammantaṃ bhāveti…pe… sammāājīvaṃ bhāveti…pe… sammāvāyāmaṃ bhāveti…pe… sammāsatiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.

Suttantabhājanīyaṃ.

2. Abhidhammabhājanīyaṃ

490. Aṭṭhaṅgiko maggo – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

491. Tattha katamo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo hoti – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

492. Tattha katamā sammādiṭṭhi? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammādiṭṭhi’’.

Tattha katamo sammāsaṅkappo? Yo takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāsaṅkappo’’.

Tattha katamā sammāvācā? Yā catūhi vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammāvācā maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāvācā’’.

Tattha katamo sammākammanto? Yā tīhi kāyaduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammākammanto maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammākammanto’’.

Tattha katamo sammāājīvo? Yā micchāājīvā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammāājīvo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāājīvo’’.

Tattha katamo sammāvāyāmo? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāvāyāmo’’.

Tattha katamā sammāsati? Yā sati anussati…pe… sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāsati’’.

Tattha katamo sammāsamādhi? Yā cittassa ṭhiti…pe… sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāsamādhi’’. Ayaṃ vuccati ‘‘aṭṭhaṅgiko maggo’’. Avasesā dhammā aṭṭhaṅgikena maggena sampayuttā.

493. Pañcaṅgiko maggo – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

494. Tattha katamo pañcaṅgiko maggo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.



489. 其中，什么是正见？在此，比丘修习正见，依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离；修习正思惟...修习正语...修习正业...修习正命...修习正精进...修习正念...修习正定，依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离。
经分别。
2. 阿毗达摩分别
490. 八支道：正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。
491. 其中，什么是八支道？在此，比丘在某个时候修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为断除见趣，为证得初地，远离诸欲...成就并住于初禅，这是苦行道、迟通达；在那个时候，有八支道：正见...正定。
492. 其中，什么是正见？凡是慧、了知...无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄 - 这被称为"正见"。
其中，什么是正思惟？凡是寻、思惟、思量、安立、遍安立、心的专注、正思惟、道支、道所摄 - 这被称为"正思惟"。
其中，什么是正语？凡是对四种语恶行的离、远离、回避、禁戒、不作、不犯、不越限、断桥的正语、道支、道所摄 - 这被称为"正语"。
其中，什么是正业？凡是对三种身恶行的离、远离、回避、禁戒、不作、不犯、不越限、断桥的正业、道支、道所摄 - 这被称为"正业"。
其中，什么是正命？凡是对邪命的离、远离、回避、禁戒、不作、不犯、不越限、断桥的正命、道支、道所摄 - 这被称为"正命"。
其中，什么是正精进？凡是心的精进发起...正精进、精进觉支、道支、道所摄 - 这被称为"正精进"。
其中，什么是正念？凡是念、随念...正念、念觉支、道支、道所摄 - 这被称为"正念"。
其中，什么是正定？凡是心的安住...正定、定觉支、道支、道所摄 - 这被称为"正定"。这被称为"八支道"。其余与八支道相应的法。
493. 五支道：正见、正思惟、正精进、正念、正定。
494. 其中，什么是五支道？在此，比丘在某个时候修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为断除见趣，为证得初地，远离诸欲...成就并住于初禅，这是苦行道、迟通达；在那个时候，有五支道：正见、正思惟、正精进、正念、正定。

495. Tattha katamā sammādiṭṭhi? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammādiṭṭhi’’.

Tattha katamo sammāsaṅkappo? Yo takko vitakko…pe… sammāsaṅkappo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāsaṅkappo’’.

Tattha katamo sammāvāyāmo? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāvāyāmo’’.

Tattha katamā sammāsati? Yā sati anussati…pe… sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāsati’’.

Tattha katamo sammāsamādhi? Yā cittassa ṭhiti…pe… sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāsamādhi’’. Ayaṃ vuccati ‘‘pañcaṅgiko maggo’’. Avasesā dhammā pañcaṅgikena maggena sampayuttā.

496. Pañcaṅgiko maggo – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

497. Tattha katamā sammādiṭṭhi? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammādiṭṭhi’’. Avasesā dhammā sammādiṭṭhiyā sampayuttā…pe… avasesā dhammā sammāsaṅkappena sampayuttā…pe… avasesā dhammā sammāvāyāmena sampayuttā…pe… avasesā dhammā sammāsatiyā sampayuttā.

Tattha katamo sammāsamādhi? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti…pe… sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāsamādhi’’. Avasesā dhammā sammāsamādhinā sampayuttā.

498. Aṭṭhaṅgiko maggo – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

499. Tattha katamo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo hoti – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati ‘‘aṭṭhaṅgiko maggo’’. Avasesā dhammā aṭṭhaṅgikena maggena sampayuttā.

500. Pañcaṅgiko maggo – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.



495. 其中，什么是正见？凡是慧、了知...无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄 - 这被称为"正见"。
其中，什么是正思惟？凡是寻、思惟...正思惟、道支、道所摄 - 这被称为"正思惟"。
其中，什么是正精进？凡是心的精进发起...正精进、精进觉支、道支、道所摄 - 这被称为"正精进"。
其中，什么是正念？凡是念、随念...正念、念觉支、道支、道所摄 - 这被称为"正念"。
其中，什么是正定？凡是心的安住...正定、定觉支、道支、道所摄 - 这被称为"正定"。这被称为"五支道"。其余与五支道相应的法。
496. 五支道：正见、正思惟、正精进、正念、正定。
497. 其中，什么是正见？在此，比丘在某个时候修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为断除见趣，为证得初地，远离诸欲...成就并住于初禅，这是苦行道、迟通达；在那个时候，凡是慧、了知...无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄 - 这被称为"正见"。其余与正见相应的法...其余与正思惟相应的法...其余与正精进相应的法...其余与正念相应的法。
其中，什么是正定？在此，比丘在某个时候修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为断除见趣，为证得初地，远离诸欲...成就并住于初禅，这是苦行道、迟通达；在那个时候，凡是心的安住...正定、定觉支、道支、道所摄 - 这被称为"正定"。其余与正定相应的法。
498. 八支道：正见...正定。
499. 其中，什么是八支道？在此，比丘在某个时候修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为断除见趣，为证得初地，远离诸欲...成就并住于初禅，这是苦行道、迟通达；在那个时候，有触...不散乱。这些法是善的。由于造作、修习那出世间善禅那，其果报是远离诸欲...成就并住于初禅，这是苦行道、迟通达、空；在那个时候，有八支道：正见...正定。这被称为"八支道"。其余与八支道相应的法。
500. 五支道：正见、正思惟、正精进、正念、正定。

501. Tattha katamo pañcaṅgiko maggo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati ‘‘pañcaṅgiko maggo’’. Avasesā dhammā pañcaṅgikena maggena sampayuttā.

502. Pañcaṅgiko maggo – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

503. Tattha katamā sammādiṭṭhi? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammādiṭṭhi’’. Avasesā dhammā sammādiṭṭhiyā sampayuttā…pe… avasesā dhammā sammāsaṅkappena sampayuttā…pe… avasesā dhammā sammāvāyāmena sampayuttā…pe… avasesā dhammā sammāsatiyā sampayuttā.

Tattha katamo sammāsamādhi? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sammāsamādhi’’. Avasesā dhammā sammāsamādhinā sampayuttā.

Abhidhammabhājanīyaṃ.

3. Pañhāpucchakaṃ

504. Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

505. Aṭṭhannaṃ maggaṅgānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā…pe… kati saraṇā, kati araṇā?

1. Tikaṃ



501. 其中，什么是五支道？在此，比丘在某个时候修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为断除见趣，为证得初地，远离诸欲...成就并住于初禅，这是苦行道、迟通达；在那个时候，有触...不散乱。这些法是善的。由于造作、修习那出世间善禅那，其果报是远离诸欲...成就并住于初禅，这是苦行道、迟通达、空；在那个时候，有五支道：正见、正思惟、正精进、正念、正定。这被称为"五支道"。其余与五支道相应的法。
502. 五支道：正见、正思惟、正精进、正念、正定。
503. 其中，什么是正见？在此，比丘在某个时候修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为断除见趣，为证得初地，远离诸欲...成就并住于初禅，这是苦行道、迟通达；在那个时候，有触...不散乱。这些法是善的。由于造作、修习那出世间善禅那，其果报是远离诸欲...成就并住于初禅，这是苦行道、迟通达、空；在那个时候，凡是慧、了知...无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄 - 这被称为"正见"。其余与正见相应的法...其余与正思惟相应的法...其余与正精进相应的法...其余与正念相应的法。
其中，什么是正定？在此，比丘在某个时候修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为断除见趣，为证得初地，远离诸欲...成就并住于初禅，这是苦行道、迟通达；在那个时候，有触...不散乱。这些法是善的。由于造作、修习那出世间善禅那，其果报是远离诸欲...成就并住于初禅，这是苦行道、迟通达、空；在那个时候，凡是心的安住、确立、固定、不动摇、不散乱、心不散乱性、止、定根、定力、正定、定觉支、道支、道所摄 - 这被称为"正定"。其余与正定相应的法。
阿毗达摩分别。
3. 问答
504. 八支圣道，即：正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。
505. 八道支中，有几个是善的，几个是不善的，几个是无记的...几个是有依的，几个是无依的？
1. 三法

506. Siyā kusalā, siyā abyākatā. Sammāsaṅkappo sukhāya vedanāya sampayutto; satta maggaṅgā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā , siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā. Anupādinnaanupādāniyā. Asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā. Sammāsaṅkappo avitakkavicāramatto; satta maggaṅgā siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā. Sammāsaṅkappo pītisahagato, sukhasahagato, na upekkhāsahagato; satta maggaṅgā siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā apacayagāmino, siyā nevācayagāmināpacayagāmino. Siyā sekkhā, siyā asekkhā. Appamāṇā. Appamāṇārammaṇā. Paṇītā. Siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā. Na maggārammaṇā, siyā maggahetukā, siyā maggādhipatino; siyā na vattabbā maggahetukātipi, maggādhipatinotipi. Siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādino. Siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā. Na vattabbā atītārammaṇātipi, anāgatārammaṇātipi, paccuppannārammaṇātipi. Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā. Bahiddhārammaṇā. Anidassanaappaṭighā.

2. Dukaṃ



506. 可能是善的，可能是无记的。正思惟与乐受相应；七道支可能与乐受相应，可能与不苦不乐受相应。可能是果报，可能是果报法法。非所取非能取。非染污非能染污。正思惟是无寻有伺；七道支可能是有寻有伺，可能是无寻有伺，可能是无寻无伺。正思惟俱喜、俱乐、不俱舍；七道支可能俱喜，可能俱乐，可能俱舍。非见所断非修所断。非见所断因非修所断因。可能是趋向灭除的，可能是非增长非灭除的。可能是有学，可能是无学。无量。缘无量。胜妙。可能是正性决定，可能是不定。非缘道，可能是道因，可能是道增上；可能不可说是道因或道增上。可能是已生，可能是未生，可能是当生。可能是过去，可能是未来，可能是现在。不可说是缘过去、缘未来或缘现在。可能是内，可能是外，可能是内外。缘外。无见无对。
2. 二法

507. Sammādiṭṭhi hetu, satta maggaṅgā na hetū. Sahetukā. Hetusampayuttā. Sammādiṭṭhi hetu ceva sahetukā ca, satta maggaṅgā na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū. Sammādiṭṭhi hetu ceva hetusampayuttā ca, satta maggaṅgā na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū. Satta maggaṅgā na hetū sahetukā, sammādiṭṭhi na vattabbā na hetu sahetukātipi, na hetu ahetukātipi.

Sappaccayā . Saṅkhatā. Anidassanā. Appaṭighā. Arūpā. Lokuttarā. Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.

No āsavā. Anāsavā. Āsavavippayuttā. Na vattabbā āsavā ceva sāsavā cātipi, sāsavā ceva no ca āsavātipi. Na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cātipi, āsavasampayuttā ceva no ca āsavātipi. Āsavavippayuttā. Anāsavā.

No saṃyojanā…pe… no ganthā…pe… no oghā…pe… no yogā…pe… no nīvaraṇā…pe… no parāmāsā…pe… sārammaṇā. No cittā. Cetasikā. Cittasampayuttā. Cittasaṃsaṭṭhā. Cittasamuṭṭhānā. Cittasahabhuno. Cittānuparivattino. Cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā. Cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno. Cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino. Bāhirā. No upādā. Anupādinnā.

No upādānā…pe… no kilesā…pe… na dassanena pahātabbā. Na bhāvanāya pahātabbā. Na dassanena pahātabbahetukā. Na bhāvanāya pahātabbahetukā. Sammāsaṅkappo avitakko, satta maggaṅgā siyā savitakkā, siyā avitakkā. Sammāsaṅkappo savicāro, satta maggaṅgā siyā savicārā, siyā avicārā. Sammāsaṅkappo sappītiko , satta maggaṅgā siyā sappītikā, siyā appītikā. Sammāsaṅkappo pītisahagato, satta maggaṅgā siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā. Sammāsaṅkappo sukhasahagato, satta maggaṅgā siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā. Sammāsaṅkappo na upekkhāsahagato, satta maggaṅgā siyā upekkhāsahagatā, siyā na upekkhāsahagatā. Na kāmāvacarā. Na rūpāvacarā. Na arūpāvacarā. Apariyāpannā. Siyā niyyānikā, siyā aniyyānikā. Siyā niyatā, siyā aniyatā. Anuttarā. Araṇāti.

Pañhāpucchakaṃ.

Maggaṅgavibhaṅgo niṭṭhito.

507. 正见是因，七道支非因。有因。与因相应。正见既是因又是有因，七道支不可说既是因又是有因，而是有因非因。正见既是因又与因相应，七道支不可说既是因又与因相应，而是与因相应非因。七道支是非因有因，正见不可说是非因有因或非因无因。
有缘。有为。无见。无对。无色。出世间。可为某些所知，不可为某些所知。
非漏。无漏。与漏不相应。不可说既是漏又是有漏，也不可说是有漏非漏。不可说既是漏又与漏相应，也不可说是与漏相应非漏。与漏不相应。无漏。
非结...非缚...非暴流...非轭...非盖...非取...有所缘。非心。心所。与心相应。与心相杂。从心等起。与心俱生。随心转。与心相杂等起。与心相杂等起俱生。与心相杂等起随转。外。非所取。非所取。
非取...非烦恼...非见所断。非修所断。非见所断因。非修所断因。正思惟无寻，七道支可能有寻，可能无寻。正思惟有伺，七道支可能有伺，可能无伺。正思惟有喜，七道支可能有喜，可能无喜。正思惟俱喜，七道支可能俱喜，可能不俱喜。正思惟俱乐，七道支可能俱乐，可能不俱乐。正思惟不俱舍，七道支可能俱舍，可能不俱舍。非欲界。非色界。非无色界。出离。可能是出离的，可能是不出离的。可能是决定的，可能是不决定的。无上。无诤。
问答。
道支分别结束。

